No lēmuma par naftas vada izbūvi 1963. gadā paiet pieci gadi, līdz Latvijas teritorijai cauri stiepjas pirmais maģistrālais naftas vads uz Ventspili. Pēc tam dažu gadu laikā tiek izbūvēts naftas produktu vads, kā arī pārsūknēšanas stacijas „Ilūkste”, „Džūkste” un „Skrudaliena”. Tranzīta kompleksa izbūvi noslēdz Polockas–Mažeiķu naftas vada nodošana ekspluatācijā 1978. gadā.
Ekspluatācijā tiek nodots pirmais naftas cauruļvads Latvijas teritorijā: Polocka–Ventspils. Tā ir daļa no kopējās Krievijas cauruļvadu sistēmas, pa kuru nafta no Pievolgas, Urālu un Pečoras naftas laukiem tiek transportēta uz Rietumiem. Naftas cauruļvads tiek uzcelts četru gadu laikā.
Darbu sāk Maģistrālo naftas produktu pārvades Baltijas rajona pārvalde.
Pēc trim celtniecības gadiem tiek pabeigts paralēli naftas cauruļvadam izbūvētais naftas produktu vads (Uņeča–Polocka–Ventspils). Ekspluatācijā tiek nodota arī Benzīna pārsūknēšanas stacija „Ilūkste”.
Darbu sāk naftas pārsūknēšanas stacijas „Džūkste” un „Skrudaliena”.
Ekspluatācijā tiek nodots cauruļvads, pa kuru piegādāt naftu Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai.
Benzīna pārsūknēšanas stacija „Ilūkste” tiek pārveidota par līnijas ražošanas dispečeru staciju (LRDS).
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu tiek izveidots Naftas transportēšanas valsts uzņēmums, kas pārņem savā pārraudzībā valsts teritorijā atrodošos maģistrālos cauruļvadus, cauruļvadu kompleksu, kā arī Maģistrālo naftas produktu pārvades Baltijas rajona pārvaldi.
Naftas transportēšanas valsts uzņēmuma īpašumu pārņem akciju sabiedrība „LaSaM”. Tajā pašā gadā tiek izveidots Latvijas‒Krievijas kopuzņēmums „LatRosTrans”, balstoties uz Latvijas un Krievijas valdību panākto vienošanos. Tā uzdevums ir nodarboties ar naftas un naftas produktu transportēšanu pa cauruļvadiem un to uzskaiti. 66% no „LatRosTrans” statūtu kapitāla iegulda Latvijas puse – valsts intereses pārstāv akciju sabiedrība ”LaSaM”. Atlikušos 34% iegulda Krievijas valsts īpašuma fonds. Par šīs daļas pilnvaroto pārstāvi kļūst akciju sabiedrība „Transņefteprodukt”. Stratēģisko jautājumu risināšana notiek, abām pusēm savstarpēji vienojoties. Galvenais uzņēmuma birojs izveidots Daugavpilī.
1996. gadā valstij piederošās akciju sabiedrības „LaSaM” akcijas tiek nodotas privatizācijai. 1997. gadā privatizācijas rezultātā akciju sabiedrība „LaSaM” tiek pievienota akciju sabiedrībai „Ventspils nafta”, kas kļūst par SIA „LatRosTrans” Latvijas pusei piederošo akciju īpašnieku.
Tiek sākta piecu gadu modernizācijas un rekonstrukcijas programma. Tā ietver elektrotīklu, automātikas, tehnoloģiju pilnveidi, cauruļvadu tehniskā stāvokļa diagnosticēšanu un operatīvo remontu. Gada beigās „LatRosTrans” vienojas ar trim Ventspils brīvostas termināļiem – „Ventspils nafta”, „Ventbunkers” un „Naftas parks” – par noliktavu tvertņu tilpumu apvienošanu, lai apkalpotu lielākus transportētos naftas produktu apjomus.
“LatRosTrans” sasniedz ievērojamus rezultātus, pārsūknējot 24 miljonus tonnu naftas un naftas produktu. Uzņēmuma attīstībā tiek ieguldīti aptuveni 10,37 miljoni latu.
Transportētās naftas apjoms maršrutā Polocka–Ventspils ir vairāk nekā 13 miljoni tonnu, maršrutā Polocka–Mažeiķi – gandrīz pieci miljoni tonnu, savukārt naftas produktu apjoms virzienā Polocka–Ventspils – 3,58 miljoni tonnu. Maģistrālo cauruļvadu sistēmas rekonstrukcijā tiek ieguldīti ap 12 miljoniem latu. Rekonstrukciju un modernizāciju “LatRosTrans” veic sadarbībā ar starptautiskām kompānijām – „Tuboscope”, „Vetco”, AEG, „Siemens”, ABB, SAAB, „Daniel”.
Uzlabojot uzņēmuma un visa Latvijas naftas un naftas produktu tranzīta koridora kopējo konkurētspēju, LRT investīciju programmas ietvaros turpina maģistrālo cauruļvadu, pārsūknēšanas staciju un infrastruktūras objektu rekonstrukciju un modernizāciju.
Krievijas naftas cauruļvadu kompānija „Transņeft” un Krievijas Federācijas Federālās enerģētikas komisija nolemj kravas maksimāli novirzīt uz „Transņeft” piederošo Primorskas naftas terminālu. 14. decembrī tiek pārtraukta naftas transportēšana uz Ventspili. Neraugoties uz nelabvēlīgo biznesa vidi, „LatRosTrans” būtiski paaugstina konkurētspēju un tehniskās iespējas, investējot 19 miljonus latu cauruļvadu un pārsūknēšanas staciju rekonstrukcijā.
Izvērtējot biznesa perspektīvu, maģistrālo cauruļvadu un pārsūknēšanas staciju modernizācijā un naftas produktu transportēšanas jaudu palielināšanas projektos tiek investēti 15 miljoni latu.
Transportēti 5,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, kas ir par 1,1 miljonu tonnu vairāk kā 2003. gadā. Notiek naftas produktu maģistrālā cauruļvada posma modernizācija, izbūvējot apvedcauruļvadus desmit kilometru garumā. Lai cīnītos ar naftas produktu zādzībām, ieguldot gandrīz trīs miljonus latu, tiek izbūvēts jauns, moderns naftas produktu uzskaites mezgls, kas ļauj daudz precīzāk kontrolēt naftas produktu plūsmu cauruļvadā.
Attīstības programmas ietvaros maģistrālās pārsūknēšanas stacijas būvniecībā, sakaru sistēmas modernizācijā un citos tehnoloģiju modernizācijas projektos tiek investēti astoņi miljoni latu. Ievērojami samazinās prettiesisko darbību izraisītie virsnormatīvie naftas produktu zudumi no cauruļvada. Ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, naftas produktu cauruļvada jauda sasniedz astoņus miljonus tonnu gadā.
30. jūlijā tiek pārtraukta naftas transportēšana pa cauruļvadu Polocka–Mažeiķi, kopš šī brīža „LatRosTrans” būtiskākais ieņēmumu avots ir naftas produktu transportēšana pa cauruļvadu Polocka–Ventspils. Pēc rekonstrukcijas tiek atklāta LRDS „Ilūkste” jaunā naftas produktu pārsūknēšanas stacija.
Investējot vairāk nekā sešus miljonus ASV dolāru, tiek nodots ekspluatācijā naftas produktu komercuzskaites mezgls „NPS Skrudaliena”. Tas nodrošina automātisku un precīzāku naftas produktu plūsmas kontroli.
Baltkrievijas teritorijā esošā cauruļvada remonta darbi samazina dīzeļdegvielas transportēšanas apjomu Ventspils virzienā. Tiek meklētas alternatīvas naftas cauruļvadu izmantošanas iespējas.
Turpinās investīcijas infrastruktūras modernizēšanā. Tiek pieņemts lēmums iztukšot, ķīmiski attīrīt un iekonservēt Polockas–Ventspils naftas cauruļvadu, lai aizpildītu to ar inerto gāzi, kas ir videi draudzīgāks cauruļvada pildījums. Naftas vada iztukšošana posmā no Latvijas–Lietuvas robežas līdz Džūkstes stacijai sākas novembrī. Neraugoties uz darbu sarežģītību, cauruļvada posma iztukšošana tiek paveikta nepilnu 15 dienu laikā.
Maijā tiek paveikta ķīmiskā attīrīšana iztukšotā 102 kilometru garā cauruļvada posmā no Latvijas robežas ar Lietuvu līdz naftas pārkraušanas stacijai „Džūkste”. Pēc cauruļvada attīrīšanas no naftas atliekām tiek veikta konservācija, piepildot cauruļvadu ar slāpekli. Tā tiek samazināts korozijas risks un novērsta iespēja, ka avārijas vai nelegālas pieslēgšanās gadījumā varētu tikt piesārņota vide.
„LatRosTrans” ir sācis īstenot attīstības plānu turpmākajiem četriem gadiem, kad saimnieciskajā darbībā paredzēts investēt 7,4 miljonus latu.
